Uz Ventspils HPC klastera Latvijas jaunuzņēmums “Nanocraft” iekaro kosmosa modelēšanas jomu
Latvijā dibinātais tehnoloģiju jaunuzņēmums “Nanocraft” jūlijā uzsācis projektu sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Projekta mērķis ir modelēt EKA misijas “Comet Interceptor” kosmiskā aparāta mērķa komētu, tās aktivitāti un iespējamos nolidojumu scenārijus, raksta Ventas Balss.lv.
Šāda misija, kuras mērķa komēta nav zināma, tiek izstrādāta pirmo reizi. Nesenie jauninājumi datorzinātnēs un fotoreālā modelēšanā tiek pielietoti, lai testētu “Comet Interceptor” kameras visa kosmosa aparāta izstrādes laikā. “Comet Interceptor” plānots palaist kosmosā 2029. gadā.
Pie foto. Piemērs fotoreālai modelēšanai: Saturns modelēts Blender vidē. Avots: Nanocraft / Mario F. Palos.
Iekaros kosmosu ar modernām 3D tehnoloģijām
Jaunuzņēmuma dibinātāji ir Ventspils Augstskolas absolventi– Andris Slavinskis, Inese Lībiete un Uldis Locāns – jauni datorzinātnieki ar pieredzi kosmosa un Zemes pielietojumu tehnoloģiju izstrādē. Kā “Nanocraft” dibinātāji, jaunie uzņēmēji vēlas iekarot kosmosa modelēšanas jomu ar modernām 3-dimensiju (3D) fotoreālām tehnoloģijām, kuras jau novērtējusi EKA un sadarbības partneri Somijā un Igaunijā.
Lai iegūtu pirmo EKA projektu, “Nanocraft” komanda atsaucās uz 2023. gada Latvijas nacionālās programmas uzsaukumu, kurš aicina Latvijā attīstīt jaunas kosmosa tehnoloģiju nozares. Ar jauno projektu, kurš tika uzsākts 2024. gada 1. jūlijā, jaunuzņēmums apņemas nodrošināt “Comet Interceptor” kameru komandas OPIC, MIRMIS un EnVisS ar sintētiskiem fotoreāliem attēliem, kuri atainotu dažādus komētu nolidojumus un iespējamo komētu aktivitāti. Slavinskis min, “Tā kā misijas mērķa komēta vēl nav zināma, jo tā nāk no Epika–Orta mākoņa tūkstošiem reižu tālāk kā Zeme no Saules, tad ar sintētiskiem attēliem mēs palīdzam izstrādāt un testēt kameras un borta algoritmus.” Jaunajam uzņēmumam Latvijā šī ir unikāla iespēja sadarboties ar zinātnieku komandām Tartu, Helsinku un Ālto universitātēs.
Lībiete maģistra studiju laikā darbojusies Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā (VSRC) un pēc studijām guvusi plašu vadības, IT projektu un produktu izstrādes pieredzi dažādos privātos uzņēmumos, kā arī Lībiete šobrīd darbojas UT “Comet Interceptor” OPIC komandā. Locāns ir ieguvis doktora grādu Latvijas Universitātē par darbu Paula Šērera institūtā Šveicē un vēlāk guvis pieredz gan Intel, gan Microsoft, kur Locāns joprojām strādā. Pēc UT doktora grāda iegūšanas fizikā Slavinskis ir strādājis NASA Eimsa pētniecības centrā Kalifornijā, kur attīstīja “Nanocraft” uzņēmumam nepieciešamās spējas kosmosa misijas dizaina jomā.
Nozīmīga loga arī Ventspils Augstskolai un VSRC
EKA projekta realizācijā ir iesaistīta Ventspils Augstskola (VeA) un VSRC, kas ir atbildīgi par komētu aktivitāšu modelēšanu, iekļaujot gan komētas atmosfēras, gan komētas astes modelēšanu. VSRC pētniece Karina Šķirmante iepriekš ir modelējusi komētu aktivitāti radio frekvenču joslā, lai novērtētu iespējamību novērot komētas ar Irbenes radioteleskopiem. VSRC komandas pieredze augstas veiktspējas skaitļošanā (HPC, High-Performance Computing) un datu apstrādē sniedz iespēju optimizēt izstrādāto modeli uz VSRC HPC klasteriem. Jaunais projekts VSRC komandai sniedz iespēju paplašināt pieredzi un pievienoties “Comet Interceptor” zinātnieku un inženieru komandai, tādējādi paverot jaunas sadarbības iespējas. VeA iesaiste nav sakritība, jo tieši tur Slavinskis, Lībiete un Locāns ieguva bakalaura un maģistra grādus datorzinātnēs.
N-Space iespējas nākotnē palielināsies
Jaunuzņēmums “Nanocraft” ir uzsācis darbu arī pie N-Space misijas dizaina rīka, kurš spētu modelēt kosmosa un Zemei tuvas ainas reāllaikā. “Mēs redzam, ka kameras ir kļuvušas par galveno navigācijas risinājumu gan uz droniem, gan bezpilota lidaparātiem un tas pats notiek kosmosa tehnoloģiju jomā. Ar N-Space mēs vēlamies attīstīt ērti lietojamu profesionālu programmatūras rīku, kas atbalstītu jauno tehnoloģiju paaudzi. Mēs redzam, ka kameras spēlē lielu lomu lēmumu pieņemšanā un to izstrādātāji aktīvi izmanto sintētiskos attēlus, lai mācītu algoritmus”, paskaidro Slavinskis.
Avots: Ventas Balss